Ekspluatācijas noteikumi

  • Bruģakmens un ceļu apmales transportējamas un uzglabājamas uz transportēšanas paliktņiem, to iekraušanai un izkraušanai izmantojot celšanas mehānismus.
  • Bruģakmeni drīkst ieklāt ne ātrāk kā 5 dienas pēc ražošanas, nesākot to slogot (blietēt vai ekspluatēt uz tā jebkāda veida tehniku virs 2 tonnām). Blietēšana ir pieļaujama pēc 7 dienām no ražošanas brīža. Pilna ekspluatācija ir pieļaujama 28 dienas pēc ražošanas brīža, kad betona bruģakmens sasniedz savu maksimālo stiprību.
  • Tā kā bruģakmens seguma stiprību un stabilitāti nosaka, cik kvalitatīva un atbilstoša paredzamajām ekspluatācijas prasībām ir pamata ieklāšanas konstrukcija , to ieklājot, nepieciešams ievērot spēkā esošās būvniecības normās un tehniskajos reglamentos nostiprinātās prasības.
  • Bruģakmeni nedrīkst pakļaut ilgstošām dinamiskām mehāniskām slodzēm, kas pārsniedz LVS paredzētās slodzes. Ekspluatācijas laikā aizliegts veikt darbības, kas bojā izstrādājuma struktūru (piemēram, transportlīdzekļu ar metāla kāpurķēdēm kustība), ekspluatēt segumu lielākām slodzēm nekā bija plānots projektā. Tas var salauzt vai bojāt bruģakmens virsmu.
  • Mazgājot bruģakmeni ar augstspiediena ūdens strūklas palīdzību, nedrīkst pieļaut lielas temperatūru atšķirības. Ieteicams mazgāt ar aukstu ūdens strūklu. Bruģakmens tīrīšanai nedrīkst izmantot ķīmiju, kas nav sertificēta un paredzēta betona izstrādājumu tīrīšanai.
  • Neizmantot asus cirtņus un mehānismus bez gumijas uzlikām, lai attīrītu bruģakmens virsmu no sniega un ledus.
  • Lai ziemas laikā segums nebūtu slidens, izmantot smiltis. Pirmajā ekspluatācijas gadā aizliegts izmantot sāli ledus kausēšanai, jo tā var izraisīt betona struktūras bojājumus. Atsevišķos gadījumos, kad ir būtiski likvidēt apledojumu, izmantot tikai tehnisko magnija hlorīda sāli.
  • Pēc bruģakmens ieklāšanas objektā, lai aizpildītu distanceru atstarpes starp bruģakmeņiem vai apmalēm, ir jālieto smilts ar  smalkās frakcijas (izmērs: ≤ 0,063 mm) daļiņu saturu mazāku par 3 masas %.
  • Pēc bruģakmens vai betona apmaļu ieklāšanas būvmateriālu, būvgružu, melnzemes pārvietošana pār tiem vai novietošana uz tiem var atstāt neatgriezeniskus traipus vai bojājumus.

    Produkcijas kvalitāte


  • AS “NordBrik” produkcija atbilst saskaņotiem standartiem: LVS EN 1338:2004 vai LVS EN 1340:2003/AC:2007. Visa produkcija tiek ražota ar divslāņu tehnoloģiju (virsējā slāņa biezums ne mazāks par 5 mm, iekrāso tikai virsējo slāni). Produkcija ar pilnas masas krāsojumu tiek ražota tikai pēc klienta īpaša pasūtījuma.
  • Produkcijas ārējā virsmā ir pieļaujami iespiedumi, izvirzījumi vai poras nepārsniedzot 4-5 mm garenvirzienā un 3-4 mm dziļumā.
  • Atsevišķos gadījumos cementam hidratizējoties (reaģējot ar ūdeni), veidojas dažādi hidratācijas produkti jeb baltie plankumi (eflorescence). Balto plankumu parādīšanās uz betona izstrādājumu virsmas nav uzskatāms par produkcijas brāķi – tā ir droša portlandcementa cietēšanas pazīme. Balto izsvīduma plankumu veidošanos nav iespējams novērst, tā ar laiku izzudīs. Izstrādājumu kvalitāti tas nemazina. Eflorescence ir vairāk redzama pēc ziemas, vai, ja bruģakmens ir stāvējis iepakots plēvē ilgāku laiku.  Ja produkcija tiek ekspluatēta vietās, kur nepiekļūst lietus ūdens, šie baltie izsvīduma plankumi var saglabāties ilgāku laiku.
  • Slapjai virsmai žūstot, var būt pamanāmas matveida plaisiņas. Šādas sīkas plaisiņas materiālu kvalitāti nemazina.
  • Bruģakmenim ir pieļaujami vizuāli skrāpējumi virsējam slānim, kas rodas transportēšanas laikā. Arī bruģakmeni ieklājot, pēc blietēšanas, var būt redzami virsmas skrāpējumi. Izstrādājumu kvalitāti tas nemazina.
  • Lai mazinātu iespējamās atšķirības krāsu toņos, ieklājot gan pelēku, gan krāsotu bruģakmeni, ieteicams nodrošināt dabiskā sajaukuma efektu, vienlaikus izliekot tekošo kvadrātmetru no vismaz trim dažādiem paliktņiem.
  • Bruģakmens virsmas krāsa var atšķirties, virsmai esot mitrai vai sausai.
  • Pircēja un ražotāja savstarpēju domstarpību gadījumā, pareizai izstrādājumu atbilstības kritēriju novērtēšanai, paraugus iesniedzot akreditētā testēšanas laboratorijā, paraugi pirms testēšanas uzsākšanas ir jāiztur laboratorijā atbilstoši testēšanas apstākļiem vismaz 14 dienas.

Dalīties